svētdiena, 2012. gada 16. septembris

Es gadus neskaitu,
Ko dāvājis man Dievs.
Kā pērles kopā saveru,
Un skaistu rotu nēsāju
 Šī pati, pati mazākā-
Ir bērnu dienu rīti.
 Kad aukstā rīta rasā,
Kājas sala man
 Šī te- skolas gadi,
Tur jaunība un pirmā mīla
Drīz bērni skolā iet,
Tad mazbērni man apkārt dzied.
 Tā gadus kopā sasienu,
Kā skaistas pērļu virtenes.
Un atkal viena vasara,
Man saujā pērli dāvāja!
 Un tā rs pērļoju!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru